Ciemos pie Lindas Vorkules sapņu dārzā

Kādas ir Jūsu attiecības ar dārzu?

Reiz esmu teikusi, ka paņemt lāpstu rokās ir bijis viens no labākajiem dzīves lēmumiem. Sevi mēdzu saukt par dārzniecības entuziasti, jo neesmu profesionāla dārzniece. Savas zināšanas esmu ieguvusi, saimniekojot jau vairāk kā 10 gadus savā dārzā un apmeklējot dažādus kursus. Dārzam tiek veltīts diezgan daudz brīvā laika, bet gadu gaitā esmu iemācījusies ieplānot dārza darbus tā, lai tie sagādā prieku un gandarījumu. Nav jāskrien darīt viss vienā dienā.

Pastāstiet, lūdzu, vairāk par savu dārzu!

Piemājas dārza platība ir aptuveni 2200 kvadrātmetru, savukārt blakus, otrā īpašumā, ir 1 ha liela pļava, kur ļaujam vaļu dabai.

Dārzā vieta ir gan tomātiem, gurķiem, zemenēm un citiem gardumiem, gan aptuveni 100 rožu stādiem, hortenzijām, peonijām, skujkokiem un vēl citiem dekoratīvajiem augiem.

Otrā īpašumā labiekārtošanas darbus īsti vēl neesam uzsākuši, mums ir bijis laiks šo vietu iepazīt tuvāk. Saprast, ka tur neko daudz arī nevajag, jo ir tāda patīkama lauku noskaņa tepat, Rīgas pievārtē. Īpašumā aug dižozols, liela egle, liepa, kļavas un priedes, kas šo vietu padara ļoti ainavisku.

Kā zāle tika pļauta agrāk un kādēļ nolēmāt par labu robotizētajam pļāvējam?

Ņemot vērā, ka pļaujamā platība ir gana liela, sākotnēji izvēlējāmies visu teritoriju pļaut ar Husqvarna mauriņa traktoru. Pie mājas pļāvām vismaz reizi nedēļā. Bet vienmēr bija jāpiedomā, lai, piemēram, pirms svinībām viss ir nopļauts laikus. Zāliena pļaušana ar traktoriņu mums vienmēr šķitusi kā sava veida meditācija. Bet, ja lielo pļavu varam atļauties pļaut tad, kad mums ir vēlme, tad piemājas dārzā tomēr vēlējāmies regulāri pļautu mauriņu, lai samazinātu ērču esamību dārzā. Tādēļ, lai vairāk laika varētu veltīt citiem projektiem un atpūtai, izvēlējāmies izmantot mūsdienu tehnoloģijas un uzticēt mauriņu robotam.

Kā atšķiras zāliens, kas tiek pļauts ar robotu un kas tiek pļauts ar traktoru?

Zāliens, kur darbojas robots, vienmēr izskatās nopļauts. Un nav izteikti redzams, ka zāliens ir svaigi pļauts. Savukārt pēc pļaušanas ar traktoru vienmēr var redzēt pļaušanas trajektoriju. Ja iepriekš pie mājas traktoram vienmēr likām zāles savākšanas kasti, tad robots zālienu pļauj tik bieži, ka nopļautie zāles stiebri ir ļoti mazi un paliek turpat zemē kā dabīgais mēslojums. Vēl viens liels pluss, manuprāt, ir tas, ka robots ir ļoti kluss. Man šķiet, mūsu kaimiņi to ļoti novērtē. Un, protams, nav jāatceras par regulāru degvielas iegādi, lai nav tā, ka tieši tad, kad sagatavojies pļaut, kanniņa ir tukša. 

Traktors, savukārt, lieliski tiek galā ar plašo teritoriju, kur ir daudz dažādu šķēršļu – koki, dobes, ēkas, nelīdzens reljefs. Man nav šaubu, ka arī ar to teritoriju tiktu galā roboti, bet tad tos vajadzētu vairākus uz mūsu lielo platību.

Kādi ir Jūsu secinājumi pēc pilnas robota darba sezonas?

Robots bija mūsu uzticamākais dārza palīgs iepriekšējā sezonā. Tas labi tika galā ar visu dārza teritoriju, neatstājot nenopļautus kādus stūrus. Pirms robota iegādes konsultējāmies ar Husqvarna pārstāvjiem, lai noskaidrotu nepieciešamos priekšdarbus, jo ir pāris specifiskas lietas, kuras ir vērts ievērot, pirms tiek ierakti vadi. Piemēram, cik plata var būt šaurākā vieta, lai robots to nopļautu. Ko darīt, lai dobju maliņas būtu appļautas. Ņemot vērā visus ieteikumus, varu teikt, ka par zāliena pļaušanu piemājas teritorijā varējām nedomāt vispār. Turklāt robota lietotne ir ļoti vienkārša, un tajā ir pieejami skaidrojumi.

Un kāda ir Jūsu pieredze ar piemājas pļavām?

Līdz šim pieredze ir minimāla, bet ļoti pozitīva. Varējām ieekonomēt ļoti daudz laika un patiesībā arī naudas, nepļaujot pilnīgi visu platību. Regulāri pļāvām tikai tādas kā taciņas. Pašlaik nav speciāli iesēts savvaļas puķu sēklu maisījums, bet sēklas ir jau sagādātas, koncentrēsimies tieši uz puķēm, kā magones, rudzupuķes, pelašķis, savvaļas burkāns. Un vēl, jo mazāk tiek pļauts, jo skaistākus ziedus dabīgajā zālājā var ieraudzīt. Atceros, ka agrāk, braucot uz laukiem, vasarā varēja piestāt ceļmalā un saplūkt savvaļas puķes. Tagad lielākoties lauki ir apstrādāti līdz pat pašai ceļa malai. Puķes pat nepaspēj uzziedēt. Aizbraucot uz Norvēģiju, es vienmēr sajūsminos par viņu nepļautajām ceļmalām. Tās izskatās tik skaistas un ziedošas. Kaut kā tas gludi skūtais zāliens pie mums ir ārkārtīgi lielā cieņā.

Vai esat savā dārzā ievērojusi bioloģiskās daudzveidības izmaiņas?

Viennozīmīgi. Dzīvās dabas daudzveidību es ikdienā ļoti ievēroju gan dārzā, gan pļavā. Jo lielāka augu daudzveidība, jo vairāk dzīvajām radībām šeit patīk. Piemēram, kamēr dārzs bija tapšanas procesā, lielākoties bija iestādīti tikai skujkoki un krūmi. Ziemcietes iestādītas ir tikai pēdējos gados, un tieši tagad arvien vairāk dārzā parādās putni, taureņi, kamenes, bites. Arī sliekas, par kurām ir īpašs prieks, jo pirmajos gados smiltīs nevienu slieku nevarēja redzēt. Savukārt pļavā atkal mani priecē manas mīļākās pļavas puķes – margrietiņas.

Gribētos aicināt arī citus pamēģināt ieviest savā dārzā piemājas pļavas zonu, sākotnēji pat tikai vienu kvadrātmetru, it īpaši pilsētas dārzos. Un uzdāvināt arī kaimiņam sauju puķu sēklu, lai kopīgi var satikties pie puķu dobes, uzsist kādu klaču un priecāties par ziediem.

Un galvenais ir nebaidīties eksperimentēt ceļā uz savu sapņu dārzu!

Lindas TOP padomi skaistam mauriņam

• Augsnes pareiza sagatavošana. Tas būs pamatu pamats, lai nodrošinātu zālienam labvēlīgus augšanas apstākļus.
• Nepļaut ļoti zemu, bet noregulēt pļaušanas augstumu 4-5 cm. Tad karstajās vasarās tas neizdeg.
• Laistīt tā, lai augsne būtu mitra vismaz 10cm dziļumā. No īsas, bet biežas laistīšanas nebūs rezultāta.
• Pļaut bieži, bet tā, lai nopļautu īsākus zāles stiebrus, to lieliski palīdz realizēt mauriņa robots.
• Sekot līdzi, lai pļaušanas asmeņi vienmēr ir asi un neplēš zāliena stiebru, jo tad zāliens var palikt dzeltens.