Panākumu virsotnē — Kia Mārtina (Kiah Martin) stāsta par to, kā ir būt vienai no labākajām arboristēm pasaulē
Vai atceraties, kā jūs bērnībā rāpāties kokos? Daži cilvēki turpina to darīt visu mūžu un kļūst par arboristiem. Un daži no viņiem kļūst par labākajiem pasaulē. Viena no šīm profesionālēm ir arboristu pasaules čempione Kia Martina, kura dzīvo Melburnā. Šis ir viņas stāsts.
“Pirmo reizi profesionāli ar kokkopību saskāros Bushland rehabilitācijas projektā deviņdesmito gadu sākumā. Šis projekts radīja manī interesi par kokkopības nozari, un deviņdesmito gadu beigās es uzsāku profesionālās studijas šajā virzienā Bernlijas (Burnley) koledžā Viktorijas štatā.
| “Man šķita, ka nokļūt no šī zara uz nākamo vienkārši nav iespējams. Bet tomēr tas bija paveicams!” |
“Lai nokļūtu galamērķī, bija jākāpj kokos; lai gan sākotnēji man šķita, ka nokļūt no viena zara uz nākamo vienkārši nav iespējams, es tomēr riskēju un sapratu, ka tas ir iespējams. Es sekmīgi pabeidzu savu “apmācību kokkopībā” un nedaudz ilgāk par desmit gadiem kopju kokus Karaliskajā botāniskajā dārzā Melburnā un Kranburnā.”
“Ir bijuši vairāki dažādi darbi pirms tam un arī pēc tam, tomēr mans nelielais uzņēmums TreeStyle Pty Ltd. aizņem lielāko daļu manas profesionālās karjeras.”
“Gandrīz divdesmit gadus esmu dzīvojusi un strādājusi Melburnā, un man šajā laikā ir ļoti paveicies strādāt kopā ar visslavenākajiem arboristiem un kokkopības nozares speciālistiem gan no Viktorijas štata, gan arī no visas valsts un pasaules.”
“Pašlaik es strādāju ar visdažādākajiem privātajiem klientiem, slēdzu līgumus par savu pakalpojumu sniegšanu, apmācu un sertificēju kokkopības studentus un brīvprātīgi palīdzu daudzām un dažādām organizācijām, ar kurām man bijusi tā veiksme sadarboties pēdējo divdesmit gadu laikā.”
Kā tu aprakstītu savu darba vidi?
“Lieliskā daba! Mans darbs ir diezgan daudzveidīgs: darba uzdevumi ir jāveic gan uz zemes, gan gaisā, tostarp jārāpjas kokos, jāstrādā ar stādiem un aprīkojumu, jāapmāca kokkopības studenti, jāpiedalās komitejas biedru diskusijās un debatēs par koku ieguvumiem, koku vērtību un nozīmi sabiedrībā.”
| “Man ir ļoti paveicies, ka esmu varējis strādāt kopā ar dažiem no vislabāk pazīstamajiem augstkāpējiem un kokrūpniecības nozares pārstāvjiem mūsu valstī un visā pasaulē.” |
Kādas ir sarežģītākās lietas, ar kurām nākas sastapties, kopjot kokos Austrālijā?
“Laikapstākļi, operatoru atšķirīgās prasmes un pieredze, augstās klientu prasības un reizēm arī īsais diennakts gaišās daļas periods.”
Kādi ir svarīgākie nosacījumi, lai jūs varētu labi paveikt savu darbu?
“Rūpīga plānošana un skaidrība par veicamo darbu pirms tā uzsākšanas. Tāpat nozīmīgas ir rāpšanās prasmes, tehniskās zināšanas un spēja pamanīt sīkas detaļas, atrodoties kokā. Ļoti nozīmīgas ir arī uz zemes esošās komandas prasmes un efektivitāte. Protams, rūpīgi un labi pārdomāti tīrīšanas darbi, ko paveic visa komanda.”
Vai no drošības viedokļa ir sarežģīti strādāt ar ķēdes zāģi un vienlaicīgi rāpties kokā?
“Tā noteikti ir. Tieši tāpēc es vienmēr velku labas redzamības apģērbu, izturīgas bikses, kas spēj aizsargāt pret zāģēšanas radītām traumām, un izturīgu jaku, kas ir ērta dažādos laikapstākļos. Priekš kokā rāpšanās es izmantoju īpašus rāpšanās apavus, savukārt izturīgus darba zābakus lietoju strādājot uz zemes, kā arī valkāju ierasto aizsargķiveri ar dzirdes aizsargiem, ja iespējams, košās vai labas saredzamības krāsās. Aizsargbrilles izvēlos atbilstoši apstākļiem — dzeltenas, tumšas vai polarizētas —, un parasti es vienmēr strādāju arī darba cimdos.”
Kāda varētu izskatīties parasta diena Kias Martinas dzīvē?
“Iespējams, ka “parastā darba diena” ar darbarīkiem rokās sākas jau plkst. 7:30 no rīta. Komanda ierodas objektā; mēs apstaigājam darba vietu, pārrunājam veicamos darbus, īpašos objektus, kas norādīti darba aprakstā, kā arī iespējamos nepieciešamos sagatavošanas darbus. Tad mēs katrs dodamies uz norādītajām darba vietām, vai tie būtu kādi koki vai objekti. Mēs kā komanda strādājam plecu pie pleca un komunicējam skaidri un saprotami.
“Kad vien tas ir iespējams, mēs cenšamies nodrošināt pēc iespējas mazāku trokšņu līmeni; ikviens strādā uzmanīgi un efektīvi, izmantojot vispiemērotākos darbarīkus. Parasti dienas laikā var būt nepieciešams vairākkārt rāpties kokos, tāpēc tiek izmantots specifisks rāpšanās aprīkojums, ierīces un metodes, tostarp vairāki kokā un uz zemes izmantojami zāģi un lielas iekārtas; blakusprodukti tiek nogādāti atkārtotai izmantošanai dārzos vai citiem netālu esošiem klientiem.
“Bieži vien pusdienlaiks sakrīt ar mulčas piegādi, tāpēc turpinām darbu, līdz tas ir izpildīts. Tad mēs rūpīgi sakopjam darba vietu, satiekamies ar klientu, lai pārliecinātos, ka viņš ir apmierināts ar paveikto darbu, un atgriežamies sākuma punktā. Vēlos piebilst, ka lielākā daļa darba dienu ir īpašas, jo komandas mums ir izcilas un darba uzdevumi sarežģīti.”
Kas ir jūsu vērtīgākais darba instruments?
“Es teiktu, ka tā ir Faltheimer kubveida virvju glabāšanas soma komplektā ar Harrison Rocket virvi un trijiem mešanas atsvariņiem. Otrās vietas ieguvējs ar pavisam nelielu atkāpi ir mans visvairāk izmantotais ķēdes motorzāģis Husqvarna T540XP, kas spēj paveikt praktiski visus zāģēšanas darbus.”
Ko jums nozīmē Husqvarna zīmols?
“Līdzšinējās pieredzes izmantošana, ciešas partnerattiecības un modernākās tehnoloģijas. Tomēr arī patiesa nodošanās modernajam aprīkojumam, nozarei un uzticamam aprīkojumam jebkādos apstākļos.”
Visā pasaulē arboristi sacenšas, lai parādītu savas prasmes un profesionalitāti. Kia Martina (Kiah Martin) ir viena no visaugstāk vērtētajām arboristēm pasaulē un viņas rekordu saraksts neprasa plašākus komentārus. Viņa ir saņēmusi neskaitāmas balvas starptautiskajā koku kāpšanas čempionātā (International Tree Climbing Championship — ITCC), Āzijas Klusā okeāna valstu koku kāpšanas čempionātā (Asia Pacific Tree Climbing Championship — APTCC) un Austrālijas koku kāpšanas čempionātā (Australian Tree Climbing Championship — ATCC).
